Pārlekt uz galveno saturu

Kāpēc par siltumu maksājam tik dārgi?

Neraugoties uz silto ziemu, vairums Latvijas pilsētu iedzīvotāji to savos maciņos neizjūt, maksājot par apkuri tāpat kā iepriekšējās ziemās. Vai tas tā ir un kāpēc, to portālam www. jauns.lv skaidroja dažādu pilsētu situmapgādes uzņēmumu pārstāvji, tostarp pašvaldības SIA “Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris:

“Šā gada pirmajā mēnesī kopējais siltumenerģijas patēriņš Ventspils pilsētā bija par 24 % zemāks nekā iepriekšējās sezonas janvārī. Tas galvenokārt skaidrojams ar ārgaisa vidējo temperatūru, kas šā gada janvārī bija + 4,7°C, bet pērn janvārī vidējā gaisa temperatūra sasniedza - 0,9°C. Līdz ar to arī apkures maksājumi par šā gada janvāri klientiem bijuši mazāki nekā ar salīdzināmo periodu pērn.

Ventspilī centralizētā siltuma enerģijas piegāde katrai ēkai tiek nodrošināta saskaņā ar siltumenerģijas piegādes līgumu, kurš ir noslēgts starp “Ventspils siltumu” un dotās ēkas pilnvaroto personu. “Ventspils siltums” veic siltuma enerģijas piegādi līdz siltuma mezglam, bet siltuma mezgla regulēšanu un iedzīvotāju uzdoto parametru uzturēšanu ēkā veic nevis “Ventspils siltums”, bet ēkas apsaimniekotājs vai tā pilnvarota persona. Siltumenerģijas patēriņu katrā ēkā uzskaita siltummezglā uzstādītais siltuma skaitītājs, kurš ir verificēts un noplombēts. Siltumenerģijas padeve iedzīvotājiem  no siltummezgla  tiek nodrošināta automātiskā režīmā no āra gaisa temperatūras devēja signāliem, kurš ir uzstādīts individuāli katrai ēkai. Savukārt ēkā patērētais  siltumenerģijas daudzums katru mēnesi ir mainīgs lielums un tas ir galvenais iemesls, kāpēc maksājumi dažādos mēnešos atšķiras.

Nepateikšu neko jaunu par to, ka daudzdzīvokļu ēku renovācija un siltināšana līdz šim nav bijusi kā viena no galvenajām prioritātēm valstī. Bez reālām izmaiņām likumdošanā un Ministru kabineta noteikumos, strauja reāla darbība tuvākā laikā varētu nesekot. Galvenā atbildība par bezdarbību un  lieliem rēķiniem šoreiz ir patērētāju pusē un katram ir tiesības aizstāvēt savu viedokli.

Būtu tikai loģiski, ja jautājumi un skaidrojumi par maksājumu lielumu tiktu uzdoti tieši ēku apsaimniekotājiem (Ventspilī to ir vairāki desmiti) vai to pilnvarotajām personām, nevis  siltuma piegādes organizācijai, kura veic siltumenerģijas piegādi saskaņā ar noslēgto līgumu tikai līdz savas atbildības robežām.

Galvenais, lai reāli un ilgtermiņā samazinātu rēķinus iedzīvotājiem, ir nevis regulāri, “politiski mērķtiecīgi” un nereti bezjēdzīgi jāper tikai siltuma piegādāji, bet jāstrādā pie tā, lai iedzīvotāji, valsts un pašvaldības beidzot nopietni sāktu domāt par ēku ārējo konstrukciju un inženiersistēmu renovāciju. Tas nozīmē, ka jāveic darbs uz abām pusēm. Viena puse strādā, lai tarifs būtu adekvāts, bet otra puse rūpējas, lai siltuma patēriņš samazinātos. Tikai, tad būs vēlamais rezultāts. Diemžēl pagaidām ir tā kā ir...

Rezultātā veicot šos pasākumus kompleksi un pārdomāti, rēķinus par patērēto siltuma enerģiju var samazināt no 40 % līdz 50 %! Rezumē ir tāds – tikai  tarifu samazināšana nenodrošinās vērā ņemamus maksājumu samazināšanos, ir jāveic kompleksi ēku renovācijas pasākumi.

Apgalvojums, ka šogad rēķini klientiem par apkuri ir palikuši nemainīgi attiecībā pret pagājušā gada janvāri, ir nepatiesi. Nereti vien iedzīvotāji salīdzina dažādu periodu rēķinu kopējās summas, kurās ir norādītas izmaksas ne tikai par apkuri, bet arī par karstā ūdens patēriņu, kas ik mēnesi ir mainīgs lielums un kā rezultātā var palielināties kopējā rēķina summa.

Visu rakstu var izlasīt šeit