Par aktualitātēm Ventspils centralizētās siltumapgādes jomā – apkures sezonas uzsākšanu un īstenoto siltumapgādes pakalpojuma efektīvai nodrošināšanai skaidro pašvaldības SIA "Ventspils siltums" valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris.
Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu, jaunā apkures sezona visā Latvijā tiek gaidīta ar bažām, jo ar tik lielu sadārdzinājumu izdzīvot būs grūti kā siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem, tā arī patērētājiem. Kāda situācija šobrīd ir Ventspilī?
Protams, ka energoresursu cenu pieaugums ietekmē ikvienu – kā siltumenerģijas komersantus/ pakalpojumu sniedzējus, tā arī iedzīvotājus. Šogad situācija energoresursu tirgū līdz ar Ukrainas karu ir strauji mainījusies, paaugstinoties Eiropas valstu pieprasījumam pēc dabasgāzes krājumiem. Lai gan šķeldas un granulu tirgus, salīdzinot ar dabasgāzes piegādēm, nav pakļauts infrastruktūras pieejamības riskiem, tomēr koksnes importa ierobežojumi, īpaši no Baltkrievijas, ievērojami ietekmējuši arī koksnes biomasas piedāvājumu un cenu Latvijas tirgū, kas nenoliedzami skar tos siltumenerģijas komersantus, kuri ražošanā izmanto koksnes biomasu, tai skaitā mūs.
Daudzi siltumenerģijas komersanti šogad tarifus pārskatījuši jau vairākas reizes, bet, sākoties apkures sezonai, tarifu kāpums vēl sagaidāms, ņemot vērā par kādu cenu tiks iepirkts kurināmais. Šovasar starp Latvijas valstspilsētām tikai divām - Ventspilij un Liepājai bija izdevies noturēt esošo tarifu. Lai arī jaunā apkures sezona Ventspilī tiks uzsākta ar līdzšinējo tarifu – 54,90 EUR/MWh, kas ir jau nemainīgs kopš 2017. gada marta, tomēr Liepājā jau ir stājies spēkā jauns tarifs, kas katru mēnesi būs mainīgs atkarībā no gāzes cenas biržā. Reāli raugoties uz esošo ekonomisko situāciju, Ventspils nebūs izņēmums. Pagaidām pēc prognozēm esošais tarifs nemainīgs varētu būt līdz šā gada beigām, taču kurināmā izmaksu pieauguma dēļ siltuma tarifu nāksies pārskatīt.
Raugoties uz pašreizējo situāciju, daudzi siltumapgādes uzņēmumi nav pārliecināti, vai apkures sezonai kurināmā daudzums būs pietiekams. Vai Ventspilī šis jautājums arī ir aktuāls?
Gatavojoties apkures sezonai, šovasar esam noslēguši kurināmā piegādes līgumus ar 5 piegādātājiem, kuri apņēmušies nodrošināt šķeldas piegādi nepieciešamajā apjomā. Kopš jūlija jau regulāri organizējam šķeldas piegādes ar nolūku uzkrāt kurināmo uzglabāšanas laukumos. Plānojam, ka līdz apkures sezonas sākumam uzglabāšanas laukumos būs uzkrāti jau ap 84 tūkst. m3 šķeldas, bet kopumā, lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādi centralizētās siltumapgādes sistēmas lietotājiem, mums ir nepieciešami ap 200 tūkst. berkubu (m3) šķeldas.
Kāda ir būtiskākā atšķirība, ja siltumenerģijas ražošanā izmanto šķeldu ?
Ja siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, tad kurināmā izmaksas apkures tarifā sastāda no 60% - 80%, bet kurinot ar koksnes šķeldu – apmēram 20% - 30%, taču pats ražošanas process, izmantojot šķeldu, ir dārgāks.
Vai uzņēmums “Ventspils siltums” domā par kādiem risinājumiem, lai pilnveidotu ražošanas procesu un samazinātu izmaksas?
Lai arī mūsu uzņēmums jau šobrīd ir viens no zaļākajiem enerģijas ražotājiem, darbs šajā virzienā vēl turpinās. Šobrīd Ventspilī ar biokurināmo tiek saražoti ap 93% - 96% siltumenerģijas, izmantojot gan koksnes šķeldu, gan granulas. Savukārt atlikušais saražotais siltuma daudzums pēc nepieciešamības tiek saražots ar dīzeļdegvielu vai akmeņoglēm.
Ņemot vērā cenu pieaugumu arī šiem fosilajiem kurināmajiem, ražošanas procesa pilnveidošanai plānojam Pārventas katlumājā nomainīt ogļu katlu pret jaunu šķeldas katlu, kā uzstādīt vēl vienu šķeldas katlu Ventas kreisā krasta jeb pilsētas katlumājā.
Mūsuprāt pirms 10 gadiem pieņemtais lēmums rekonstruēt abas Ventspils katlumājas ir bijis ekonomiski pamatots un pareizs, lai aizstātu fosilo kurināmo mazutu ar atjaunojamo vietējo energoresursu šķeldu. Pateicoties tam, apkures tarifs Ventspilī kopš 2013. gada pakāpeniski samazinājies par vairāk nekā 13%.
Piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, abās lielajās katlumājās uzstādīti arī dūmgāzu kondensatori, ar kuru palīdzību siltums no dūmgāzēm tiek novadīts atpakaļ siltumapgādes sistēmā, tādējādi palielinot ne tikai saražotās siltumenerģijas apjomu, bet arī samazinot nepieciešamo kurināmā apjomu. Pateicoties tieši šo iekārtu darbībai, tiek daļēji kompensēta šķeldas cenas paaugstināšanās ietekme uz tarifu.
Jāsaka, ka pēdējo piecu gadu laikā tarifu izdevies saglabāt nemainīgu, pateicoties relatīvi nelielam kurināmā cenu pieaugumam, ko uzņēmums kompensējis ar energoefektivitātes paaugstināšanu.