Pilnveidojot Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmu un paaugstinot siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, pašvaldības SIA „Ventspils siltums” pēdējos piecos gados īstenojusi vairākus nozīmīgus projektus un veikusi strukturālas izmaiņas, lai ventspilnieki par patērēto siltumenerģiju maksātu mazāk.
„Ventspils pilsētas centralizētā siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija tikpat kā ir pabeigta un tagad sācies plānoto ieceru izvērtēšanas periods un citu valstu pieredzes apgūšana, lai turpmāk varētu samazināt izmaksas ikvienā no tarifu veidojošajām komponentēm,” tā pašreizējo situāciju skaidro pašvaldības SIA „Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris.
Kāda ir esošā situācija Ventspils siltumapgādes jomā?
Ventspils siltumapgādes jomā pēdējo 5 gadu laikā ir paveikts apjomīgs darbs un, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, ieguldītas lielas investīcijas abu centrālo katlumāju rekonstrukcijā pilsētas kreisajā un labajā krastā, lai aizstātu fosilo kurināmo mazutu ar atjaunojamo energoresursu - koksnes šķeldu. Šajā periodā uzņēmums rekonstruējis siltumtrases vairāk kā 9 km garumā, kā rezultātā šobrīd Ventspilī jau 99,6 % siltumtrašu ir rekonstruētas, nomainot vecās caurules pret rūpnieciski izolētām, kas nodrošina lielāku siltumenerģijas piegādes drošību un būtiski samazina siltuma zudumus. Praktiski tiek izslēgta varbūtība par siltumnesēja noplūdēm, jo jaunās rūpnieciski izolētās caurules ir aprīkotas ar avārijas signalizāciju, kas dod iespēju ātri un nekļūdīgi noteikt bojājuma vietu. Relatīvie siltuma zudumi trasēs visa gada garumā ir 10% -11 % robežās, kas ir labs rādītājs ne tikai Latvijā, bet arī tādās ES valstīs kā Zviedrija, Somija un Dānija.
Kopumā no 2012. gada uzņēmuma attīstībā ieguldīti 26.2 milj. EUR (t.sk. ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 10.4 milj. EUR). Kā vienu no nozīmīgākajiem risinājumiem Uzaris atzīmē pilsētas kreisā krasta katlumājā uzstādīto dūmgāzu kondensatoru, kas ļauj maksimāli efektīvi izmantot siltumu, kas rodas šķeldas sadegšanas procesā. „Ja iepriekš daļa siltuma ar karstajām dūmgāzēm pa skursteni nonāca atmosfērā, tad tagad tās vispirms nonāk kondensatorā, kur notiek to atdzesēšana un attīrīšana. Atdzesētās un tīrās dūmgāzes nonāk atmosfērā, bet iegūtā siltumenerģija nonāk atpakaļ siltumapgādes sistēmā. Šādā veidā tiek palielināta siltumenerģijas ražošanas efektivitāte un nodrošināts ievērojami mazāks izmešu daudzums atmosfērā. Pateicoties uzstādītajam dūmgāzu kondensatoram, kurināmā ietaupījums ir vairāk nekā 18%. Ik gadu šī tehnoloģija uzņēmumam ļauj ietaupīt 230 tūkst. EUR un tas nozīmē, ka siltumenerģijas ražošanai šķelda ir jāiepērk par 25 tūkst. m³ mazāk. Tātad var teikt, ka dūmgāzu kondensatora būvniecībā ieguldītās investīcijas ir atmaksājušās,” norāda Uzaris.
Pēdējo divu gadu laikā saistībā ar dabasgāzes cenas kritumu, daudzās pašvaldībās bija iespējams samazināt siltuma tarifus, neieguldot apjomīgus līdzekļus uzņēmumu modernizācijā. Tajās pašvaldībās, kur siltuma ražošanai tiek izmantota koksnes šķelda, kurināmā izmaiņu ietekme ir ievērojami mazāka un šāds straujš siltumapgādes tarifa kritums vienkārši nav iespējams, jo šķeldas cena dažu gadu laikā ir mainījusies tikai par 6% - 8%. Ja paaugstināsies dabasgāzes cena, tad automātiski pieaugs arī siltuma tarifi tur, kur siltumenerģijas ražošanā tiek izmantots šis kurināmais. „Bieži vien siltumenerģijas tarifu Ventspilī salīdzina ar citu Latvijas lielāko pilsētu siltumenerģijas tarifiem, taču Ventspils ir vienīgā starp 9 republikas pilsētām, kurā jau vēsturiski nav izbūvēts dabasgāzes piegādes cauruļvads, tādēļ siltuma tarifa samazinājums panākts tikai un vienīgi pateicoties ieguldījumiem siltumapgādes infrastuktūras attīstībā. Šobrīd Ventspilī 80% - 90% no nepieciešamā siltumenerģijas daudzuma tiek saražots, izmantojot koksnes šķeldu. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas ražošanas process nav atkarīgs no naftas produktu iepirkumu cenu krasajām svārstībām un tarifu ir iespējams uzturēt daudz vienmērīgāku,” skaidro Uzaris.
Pašvaldības SIA „Ventspils siltums” valdes loceklis Atis Mertens piebilst, ka 2016.gada septembrī uzņēmums iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, tirdzniecības tarifa projektu, kas spēkā stājās šā gada martā. Pašreizējais siltumenerģijas tarifs Ventspilī ir par 5,8% zemāks nekā iepriekšējais. Turklāt šis ir jau trešais tarifa samazinājums kopš 2013.gada. Šo gadu laikā Ventspilī tarifu izdevies pakāpeniski samazināt par vairāk nekā 13%.
Tas pierāda, ka „Ventspils siltums”, īstenojot videi draudzīgu uzņēmējdarbību, ne tikai uzlabo tehnoloģiskos risinājumus, kas samazina kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā un samazina siltuma ražošanas izmaksas, bet arī meklē finansiāli izdevīgākos kurināmā veidus?
„Jā. Ieguldījumu atdeve ir vērtējama vairākos segmentos – valsts mērogā, vietējo iedzīvotāju un siltumenerģijas patērētāju kontekstā, kā arī efektīvā resursu izmantošanā. Latvija jau ir zaļa valsts visos aspektos, gan enerģētiski, gan saimnieciski, bet Ventspilī īstenotā kurināmā nomaiņa no mazuta uz šķeldu, to vēl vairāk paspilgtina. Tā kā Latvijas valstij ir uzdevums samazināt CO2 izmešu daudzumu atmosfērā, tad šajā jomā uzņēmums „Ventspils siltums” ir sniedzis milzīgu ieguldījumu. Proti, ja 2011.gadā pirms katlumāju rekonstrukcijas CO2 emisijas apjoms atmosfērā bija ap 70 000 t, tad 2016. gadā - 15 550 t. Tas nozīmē, ka piecu gadu laikā CO2 izmešu apjoms samazināts 4,5 reizes.
Īstenojot videi draudzīgu uzņēmējdarbību būtiski samazinājusies tā tarifa daļa, ko veido kurināmā izmaksas. Protams, ka tarifu veido ne tikai kurināmā izmaksas, bet arī ieguldītās investīcijas, darba algas un vēl virkne citu komponenšu. Ja kaut nedaudz samazinās vai palielinās kādas komponentes lielums, tas viennozīmīgi atstāj iespaidu uz tarifu. Pie tam komersants pamatoti tarifu var pārskatīt tad, ja gada laikā siltumenerģijas ražošanas un piegādes izmaksas samazinās par 5%, taču mēs tarifu samazinām pat tad, ja nav sasniegti šie kritēriji, jo uzskatām, ka ventspilniekiem katrs ietaupītais eiro ir noderīgs. Vienlaikus var teikt, ka, iepērkot šķeldu, tiek sniegts atbalsts tautsaimniecības nozarei, jo kurināmais izaug tepat mūsu reģionā, tiek nodrošinātas darba vietas un faktiski arī nopelnītā nauda paliek tepat Latvijā,” skaidro Mertens.
Var teikt, ka darbs pie Ventspils pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas jau ir pabeigts?
„Nebūt nē. Lai efektīvāk izmantotu škeldas dedzināšanas tehnoloģiju siltumenerģijas ražošanā un, lai taupītu kurināmo, šobrīd uzņēmuma speciālisti apgūst arī citu valstu pieredzi, jo šķeldas dedzināšanai pilsētas labā krasta katlumājā tiek izmantota salīdzinoši jauna un Latvijā visai maz izplatīta, proti, verdošo smilšu slāņa tehnoloģija. Pērn novembrī konsultējamies ar Somijas enerģētikas kompānijas Flametech Oy pārstāvi, lai veiktu siltuma ražošanas procesa auditu ar minētās tehnoloģijas izmantošanu, kā arī par biokurināmā dedzināšanas efektivitātes uzlabošanu. Ja spēsim uzlabot katlumājas iekārtu lietderības koeficientu, tas mums nodrošinās ievērojamu kurināmā un finanšu ietaupījumu ” atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Viņaprāt, pārņemot citu valstu kolēģu pieredzi, ir iespējams virzīties uz priekšu, pielietojot pilsētas siltumapgādē jaunas metodes un tehnoloģijas. Piemēram, automātiskā režīmā darbināmu mazjaudas biokurināmā katlumāju izmantošana pēc dažiem gadiem varētu kļūt aktuāla saistībā ar attālāko pilsētas rajonu attīstību. „Domājot par jauniem projektiem un izmantojamajām tehnoloģijām, vienmēr ir jāizvērtē izmaksu atbilstība gadāmajai atdevei. Tieši tādēļ pirms projektu realizācijas dodamies arī pieredzes apmaiņā pie kaimiņvalstu kolēģiem. Pirms dažiem gadiem tādā veidā guvām vērtīgu lietuviešu kolēģu padomu dūmgāzu kondensatora projekta īstenošanai. Šobrīd strādājam pie projekta, lai jau nākamgad arī otrā katlumājā varētu uzstādīt šādu iekārtu,” skaidro Uzaris.
Lai arī praktiski visas esošās siltuma pārvades trases vairāk nekā 45 km kopgarumā Ventspilī jau ir rekonstruētas, tomēr nākamgad uzņēmums plāno dažu veco siltumtīklu posmu rekonstrukciju aptuveni 500 m garumā, lai paaugstinātu siltumenerģijas pārvades efektivitāti, samazinot siltumenerģijas zudumus. Tas nozīmē, ka esošā siltumtīklu sistēma būs sakārtota un uzņēmums varēs īstenot jaunu siltumtīklu būvniecības ieceri vairāk nekā 4 km garumā, piesaistot arī jaunus klientus pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Pašvaldības SIA „Ventspils siltums” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris uzsver: „Visi paveiktie un arī plānotie darbi veicina ražošanas pašizmaksas samazinājumu un tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem siltumenerģijas tarifa samazināšanai arī turpmāk.”