Ventspils pilsētā pēdējo divu gadu laikā aktīvi tiek izbūvētas jaunas siltumtrases, līdz ar to paplašinās iespējas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei arī tiem klientiem, kuriem tas līdz šim nebija iespējams.
Turpinot jaunu siltumtīklu būvniecību, šā gada beigās Ventspilī centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu kopgarums jau sasniedz 53 km, kas ir gandrīz par 8 km vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Šogad ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu izbūvēta jauna siltumtrase vairāk nekā 320 metru garumā topošajam Zinātnes un inovāciju centram Rūpniecības ielā 2, bet vēl 30 metri siltumtīklu, kas paredzēti šim centram, izbūvēti par pašvaldības SIA "Ventspils siltums" finanšu līdzekļiem.
Ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu šoruden siltumtīkli vairāk nekā 100 metru garumā izbūvēti arī Pils ielā 14 un Tirgus ielā 8, kā arī Riņķa ielā 52, kur izbūvējamo siltumtīklu garums pārsniedz vairāk kā 170 metrus. Šo siltumtīklu nodošana ekspluatācijā plānota 2021. gadā.
Savukārt par pašvaldības SIA "Ventspils siltums" finanšu līdzekļiem siltumtīkli izbūvēti Kuldīgas, Zvaigžņu, Riņķa un Ganību ielās, kur to kopgarums sasniedz turpat 3750 metrus. Vairāk nekā 400 metru garumā siltumtīkli izbūvēti Bērzu ielas posmā no Zvaigžņu ielas līdz Vītolu ielai, bet turpat 120 metru kopgarumā siltumtīkli izbūvēti Pētera ielā 33, Kuldīgas ielā 63, Zvaigžņu ielā 32 un Vasarnīcu ielā 22.
Par uzņēmuma pašu līdzekļiem šoruden uzsākta vēl vienas siltumtrases būvniecība, kuras plānotais garums būs nedaudz vairāk kā 900 metri. Pie šīs siltumtrases, lai nodrošinātu centralizēto siltumapgādi, tiks pieslēgts bērnudārzs "Bitīte" Kuldīgas ielā 134 un topošais daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs, kas atradīsies Kuldīgas ielā 138. Siltumtrases būvniecība un teritorijas labiekārtošana tiks pabeigta līdz nākamā gada vidum.
Jaunu siltumtrašu būvniecība, ko uzņēmums "Ventspils siltums" finansē no saviem budžeta līdzekļiem, izmaksās vairāk nekā 2 miljonus eiro. Līdzekļus siltumapgādes sistēmas efektivitātes uzlabošanai uzņēmums guvis, pārdodot neizmantotās ogļskābās gāzes CO2 izmešu kvotas. Tas bijis iespējams, pateicoties tam, ka abās pilsētas katlumājās tiek izmantots bioloģiski atjaunojamais kurināmais – koksnes šķelda.