Jaunās siltumtrases sniedz attīstības iespējas

2019-09-03

Pašvaldības SIA "Ventspils siltums" šobrīd realizē vēl nebijušu projektu – jaunu siltumtrašu būvniecību vairāk nekā 6,5 km garumā, kas paver plašākas iespējas jaunu teritoriju attīstībai, piesaistot arī jaunus centralizētās siltumapgādes pakalpojuma lietotājus.

ES finansē 40%

Jaunas siltumtrases Ventspils siltums būvē, gan izmantojot ES līdzfinansējumu, gan arī par saviem līdzekļiem. Ar ES līdzfinansējumu uzņēmums būvē 11 jaunus siltumtrases posmus. Līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par būvniecību tika parakstīts 2018. gada jūlijā par summu 1,324 miljoni eiro, stāsta Ventspils siltuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Šī projekta ietvaros Ventspilī tiks izbūvētas jaunas trases 2,8 km garumā. ES līdzfinansējums veido 40% no izmaksām. Būvdarbi tika uzsākti jau pagājušajā gadā un pilnā sparā turpinās arī šogad. Būvniecības beigu termiņš – 2020. gada jūlijs.

Ventspilniekiem visvairāk pamanāmi ir jaunās trases būvdarbi, kas norit pie tirdzniecības centra Tobago. 286 metrus garā trase šķērsos Lāčplēša ielu un turpināsies līdz plānotajai Zinātnes un inovāciju centra atrašanās vietai Rūpniecības ielā.

Otrs lielākais siltumtrases posms – 1,1 km garumā – tiek būvēts no Rīgas ielas, aiz pilsētas domes ēkas, līdz teātra namam Jūras vārti. Šeit darbi kūsā jau kopš pagājušās ziemas un šobrīd tuvojas noslēgumam. Tas nozīmē, ka jau šoruden t/n Jūras vārti varēs pieslēgties pilsētas centralizētajai siltumapgādei. Arnis Uzaris uzsver darbu sarežģītībuobjektā, kas saistīts ar gruntsūdeņu īpatnībām šajā vietā un reljefa konfigurāciju.

Jaunu siltumtrašu būvniecība izraisījusi arī privātmāju īpašnieku interesi, daži jau izteikuši vēlēšanos pieslēgt savu namīpašumu centralizētajai siltumapgādei, stāsta Uzaris. Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka tāda interese ir likumsakarīga, ja ņem vērā to, ka privātmāju īpašnieku izdevumi kokskaidu granulu iegādei sava mājokļa apsildīšanai ir samērojami ar Ventspils siltuma pašreiz spēkā esošo tarifu.

Investīcijas uz ekonomijas rēķina

Vēl vienu jaunu siltumtrašu būvniecības projektu PSIA Ventspils siltums finansē no sava budžeta. Šovasar uzsākta jaunas siltumtrases būvniecība no Lielā prospekta pa Kuldīgas, Zvaigžņu, Riņķa ielu, nogriežoties uz Ganību ielu – līdz uzņēmumam Bucher Municipal. Jaunajai siltumtrasei, kuras garums būs 3,7 km, pieslēgsies arī citi siltuma patērētāji – 1. pamatskola, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ventspils daļa, divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: Zvaigžņu ielā 5a un Zvaigžņu ielā 7. Šobrīd interesi par centralizētās siltumapgādes iespējām izrādījuši arī vairāki privātmāju īpašnieki.

Šīs trases būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada vasarai, tostarp šogad izbūvēs posmu no Lielā prospekta līdz pagriezienam uz Riņķa ielu. Patlaban darbi notiek Zvaigžņu ielā. Siltumtrases būvniecībā tiek izmantota inovatīva beztranšejas jeb caurduršanas metode, lai savienotu siltumtīklus abās ielas pusēs, nepārrokot Zvaigžņu ielu.

Lai varētu pieslēgt jauno posmu maģistrālajai siltumtrasei (Lielā prospekta un Kuldīgas ielas krustojumā), pagājušonedēļ uz trim dienām nācās atslēgt karsto ūdeni pilsētas kreisajā krastā, atgādina Uzaris.

Bija nepieciešams veikt gan demontāžas darbus, gan arī jaunu savienojumu montāžu, kas vienā dienā nav izdarāms. Tomēr celtnieki strādāja ļoti intensīvi, lai sagādātu pilsētniekiem pēc iespējas mazāk neērtību un maksimāli saīsinātu karstā ūdens atslēguma laiku, paskaidro Uzaris. Šajā projektā paredzēta vēl vienas trases būvniecība – no Atpūtas ielas gar Vasarnīcu ielu, lai pieslēgtu centralizētajai siltumapgādei Piejūras brīvdabas muzeju un Piejūras kempingu.

Šo siltumtrašu būvniecība, ko Ventspils siltums finansēs no sava budžeta, izmaksās 2,3 miljonus eiro. Šos līdzekļus uzņēmums ieguvis, pārdodot neizmantotās ogļskābās gāzes CO2 izmešu kvotas. Tas bijis iespējams, pateicoties tam, ka abās pilsētas katlumājās tiek izmantots bioloģiski atjaunojamais kurināmais – šķelda. Turklāt Ventspils ir viena no viszaļākajām pilsētām siltuma ražošanā izmantotā resursa ziņā, uzsver Uzaris.

Vairāk patērētāju – lētāks siltums

Ventspils siltuma klientus var ieinteresēt jautājums, vai jaunu siltumtrašu būvniecība neiespaidos siltumapgādes tarifu un rezultātā nesadārdzināsies maksa par apkuri? Uzņēmuma vadītājs steidz mierināt patērētājus, ka jaunajā apkures sezonā siltumapgādes tarifs paliks nemainīgs – 54,90 eiro/MWh. Šis tarifs ir spēkā kopš 2017. gada 1. marta, t.i., jau vairāk nekā divus gadus. Pēc tarifa lieluma Ventspils joprojām atrodas Latvijas lielo pilsētu saraksta vidū.

Lai nodrošinātu stabilu siltumapgādes tarifu, Ventspils siltums samazina izdevumus siltumenerģijas ražošanai. Ar tādu pašu mērķi tiek būvētas arī jaunās siltumtrases. «Jo vairāk siltuma patērētāju, jo mazāka tā pašizmaksa. Jauno klientu skaits, ko pašreiz esam piesaistījuši, ir pietiekams, lai nodrošinātu būvniecībā ieguldīto investīciju atmaksāšanos,» paskaidro Uzaris.

Ķerties pie jaunu siltumtrašu būvniecības, domājot par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu attīstību pilsētā, bija iespējams tikai pēc tam, kad ar rūpnieciski izolētām caurulēm tika nomainīti visi vecie siltumapgādes tīkli. Šis apjomīgais darbs visā 45 kilometrus garajā pilsētas siltumtrasē tika pabeigts pagājušajā gadā, stāsta Uzaris. Rezultātā siltuma zudumi trasēs samazinājušies vairāk nekā divas reizes un sasnieguši labu rādītāju – 10%. Ja nebūtu izdevies būtiski samazināt siltuma zudumus, tarifs būtu ievērojami augstāks, atzīst uzņēmuma vadītājs. Daudz efektīvāku siltuma ražošanu veicina arī šogad Pār­ventas katlumājā, Talsu ielā 69, uzstādītais dūmgāzu kondensators. Iepriekš plānojām kurināmā ekonomiju ap 11%, bet faktiskā ekonomija ir aptuveni 16%.

Ar skatienu 30 – 40 gadus uz priekšu

«Jaunu siltumtrašu būvniecība rada priekšnosacījumus jaunu teritoriju attīstībai,» saka Uzaris. Runa ir gan par darījumu un rūpniecisko apbūvi, gan arī privātmāju būvniecību. Vadītājs uzskata, ka 6,5 km jauno trašu, kas būs uzbūvētas 1,5 gados, – tas ir labs rādītājs Ventspilij. Turklāt jaunās siltumtrases var kalpot vairākus gadu desmitus, tāpēc, nomainot esošo siltumtrasi ar rūpnieciski izolētām caurulēm un būvējot jaunus siltumapgādes komunikāciju posmus, Ventspils siltums domā 30–40 gadus uz priekšu, ar lepnumu saka Arnis Uzaris.

Iespējams, nākotnē siltumenerģiju Ventspilī varēs iegūt arī… no saules. Šai idejai ir pilnīgi reāls pamats, jo Ventspils siltuma pārstāvji šogad pieredzes apmaiņā apmeklēja siltuma ražotni Dānijā, kurā kā bezmaksas enerģijas avots tiek izmantota saule. Tā ir viena no lielākajām saules stacijām pasaulē, kuras kolektori izvietoti 156 700 kvadrātmetru lielā teritorijā. Saules kolektoru stacijas jauda ir 110 MW, un tā spēj nodrošināt ar siltumu 22 000 patērētāju. Ekspluatācijā tā nodota pavisam nesen – 2016. gadā – un paredzēta 25–40 darba gadiem. Salīdzinājumam: Ventspilī abu katlumāju jauda ir aptuveni 90 MW.

Ja jau tas ir iespējams Dānijā, kāpēc tā nevarētu būt arī pie mums? Turklāt saules kolektoru stacijai praktiski nav vajadzīgs apkalpojošais personāls – visas operācijas tiek vadītas automātiski.

Nav aizmirsts arī par projektu, kas paredz Ventspilī ražot siltumenerģiju no kurināmā, kas iegūts, sadedzinot atkritumus. Patlaban projekts atrodas iepirkuma procedūras stadijā, ko izsludinājis Labiekārtošanas kombināts. Septembra beigās varētu kļūt zināms konkursa uzvarētājs – galvenais darbuzņēmējs. Līdzīgas katlumājas jau darbojas vairākās Eiropas valstīs, Ventspils siltuma pārstāvji iepazinušies arī ar to pieredzi. Mūsu pilsētā siltuma staciju, kas darbotos, sadedzinot atkritumus, paredzēts būvēt Pārventā, pašreizējās katlumājas Talsu ielā 69 teritorijā. Pēc diviem gadiem stacija varētu tikt nodota ekspluatācijā.

Viskarstākais darba laiks

Citos uzņēmumos vasara ir atvaļinājumu un atpūtas laiks, bet Ventspils siltumam tas ir viskarstākais laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Ziemā mēs baudām vasarā paveiktā darba rezultātus. Ja vasarā ir labi pastrādāts, tad ziemā nebūs nekādu problēmu,» saka Uzaris.

Neērtības, kas saistītas ar vasaras remontdarbiem, lai sagatavotos jaunajai apkures sezonai, un ar jaunu siltumtrašu būvniecību, iedzīvotāji šovasar izjutuši minimāli – Pārventā un kreisajā krastā trīs dienas, kad bija nepieciešams pārtraukt karstā ūdens padevi.

Publikācija laikrakstā "Ventas Balss"

 

Zvaigžņu ielā siltumtrases būvniecībā tiek izmantota inovatīva beztranšejas jeb caurduršanas metode, lai savienotu siltumtīklus abās ielas pusēs, nepārrokot ielu.

Trase, ko būvē pie t/c Tobago uz Lāčplēša ielu, un pēc tam tālāk tiks veidots pieslēgums uz Zinātnes un inovāciju centru.

Lielā prospekta un Kuldīgas ielas krustojumā maģistrālajā siltumtrasē bija nepieciešams izbūvēt vietu jaunās trases pievienošanai. Lai to izdarītu, vispirms nācās demontēt maģistrālās trases posmu un iebūvēt atzaru, pie kura tiks pievienota jaunā trase.