Sadzīves atkritumi var kļūt par energoresursiem

2017-02-02

Ventspils pašvaldība pirmā Latvijā ķērusies pie kārtējā nopietnā soļa īstenošanas apkārtējās vides sakārtošanā, izrādot vērīgu attieksmi pret dabas resursiem. Uzsākti pētījumi saistībā ar iespējamajiem risinājumiem no atkritumiem iegūtā kurināmā dedzināšanai pilsētas katlumājās. 2016.gada nogalē Ventspils pārstāvji iepazinās ar atkritumu dedzināšanas pieredzi Somijas katlumājās.

Ventspilnieku delegācijas sastāvā bija PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris, Ventspils siltuma valdes loceklis Atis Mertens, PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms, Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās pārvaldes direktores vietniece Anna Adamsone un Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece. Kopā ar ventspilniekiem braucienā devās arī divi kompānijas Lakalme konsultanti, kas sadarbojas ar Ventspili, pētot iespējamās optimāla sadzīves atkritumu utilizācijas tehnoloģijas.

Tehnoloģijas dažādas, kurināmais – viens

Brauciena mērķis bija iepazīt somu pieredzi atkritumu dedzināšanā, stāsta Arnis Uzaris. Tas ir saistīts ar Ventspils plāniem pakāpeniski atteikties no sadzīves atkritumu glabāšanas poligonā, jo tas rada slodzi apkārtējai videi un dabas resursiem. Piemēram, ilgstoši glabājot atkritumus zemē, izdalās metāna gāze, kas piesārņo atmosfēru. Somijā ventspilnieki iepazina divu dažāda jaudu un dažādu dedzināšanas tehnoloģiju katlumāju darbību. Vasas pilsētā kompānija Westenergy parādīja, kā darbojas katlumāja ar 40 megavatu jaudu, kurā kurināmā dedzināšanai izmanto kustīgos ārdus. Ventspilī tieši tāda tehnoloģija tiek izmantota kreisā krasta katlumājā Brīvības ielā 38. Savukārt nelielā Somijas pilsētiņā Jepua ventspilnieki apmeklēja katlumāju ar 9 megavatu jaudu, kurā kurināmā dedzināšanai izmanto verdošo smilšu slāni. Pēc tehnoloģijas, šī katlumāja ir salīdzināma ar katlumāju Pārventā Talsu ielā 69. Abas katlumājas tiek darbinātas, izmantojot kurināmo, ko iegūst no atkritumiem.

Filtri pasargā no piesārņojuma

Ventspilnieki iepazina praksē ne tikai katlumāju darbību, bet arī to, kā tiek risināta galvenā problēma, kas rodas, sadedzinot sadzīves atkritumus, proti, – atmosfēras piesārņojums ar dūmgāzēm. Tam kalpo droša filtru sistēma, kas neitralizē dūmgāzes, uzsvēra Uzaris. filtru izmantošana padara sadzīves atkritumu sadedzināšanu par diezgan dārgu procesu. Toties, kā apgalvo somu speciālisti un par ko pārliecinājušies arī ventspilnieki, filtru sistēma pilnībā garantē apkārtējās vides aizsardzību no dūmgāzu piesārņojuma. Ventspilnieki varēja pārliecināties, ka ne līdzās katlumājai, ne to teritorijās nav jūtama nepatīkama smaka, par spīti priekšstatiem un stereotipiem par jebkuru vietu, kur atrodas sadzīves atkritumi. «Atkritumu glabāšana poligonos rada apkārtējai videi daudz lielāku kaitējumu nekā to dedzināšana,» pie tāda secinājuma nonāca Uzaris, iepazīstot somu pieredzi. Jebkurā gadījumā neviena no katlumājām, kuru apskatīja ventspilnieki, netiek pārsniegti ES noteiktās kaitīgo vielu izmešu normas atmosfērā.

Ventspilniekus arī interesēja sadedzināto atkritumu produktu – izdedžu – turpmākā izmantošana. Izrādās, ka somi ir atrisinājuši arī šo problēmu. Viņi izmanto izdedžus kā būvmateriālu, pastāstīja Uzaris. Jautājums ar izdedžiem ir viens no sarežģītākajiem, kuru vajadzēs risināt arī Ventspilī, ja pilsēta nolems izmantot citu Eiropas valstu pieredzi sadzīves atkritumu dedzināšanas ziņā, uzskata Ventspils siltums vadītājs.

Atvērti sabiedrībai un iedzīvotājiem

Jau iepriekš Ventspils siltuma speciālisti iepazinās ar tuvāko kaimiņu analoģisku pieredzi – Lietuvas pilsētā Klaipēda, kur arī izmanto sadzīves atkritumus kā kurināmo reģionālā katlumājā. Uzņēmuma vadītājs Arnis Uzaris norāda uz kopējo objektu īpatnību Lietuvā un Somijā – to atvērtību sabiedrībai un iedzīvotājiem. Jebkurš interesents, iepriekš pierakstoties, var iekļūt katlumājā, apskatīt, kā tā darbojas, un pārliecināties, ka atkritumu dedzināšana nerada nepatīkamas smakas. Ja Ventspils arī sāks dedzināt savus sadzīves atkritumus pilsētas katlumājās, šis process arī būs absolūti atvērts sabiedrībai un iedzīvotājiem, pārliecināts Uzaris.

Kurināmā, kas iegūts no atkritumiem, izmantošana katlumājā ir plaši izplatīta Eiropā – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Itālijā, Francijā, Nīderlandē un citur. Tas saistīts ar augsto nodokli dabas resursu izmantošanai, uzskata Uzaris. Ņemot vērā to, ka arī Latvijā šis nodoklis augs, citu valstu pieredze var noderēt arī mums. Jebkurā gadījumā atkritumu glabāšana poligonos izmaksās dārgāk nekā dedzināšana katlumājā, pārliecināts Uzaris. Bet galvenais rezultāts sadzīves atkritumu izmantošanā kā energoresursu kļūs apkārtējās vides sakārtošana.

 

Plašāku interviju laikrakstam "Ventas Balss" lasīt šeit