Pārlekt uz galveno saturu

Samazināts tarifs, siltuma zudumi divreiz mazāki

Aizejošais – 2013. – gads kļuvis par nozīmīgu ne tikai pašvaldības uzņēmumam Ventspils siltums, bet arī visiem centralizētās siltumapgādes pakalpojumu patērētājiem. Pateicoties abu pilsētas katlumāju veiksmīgajai modernizācijai, ventspilnieki vairs nav augsto pasaules naftas produktu cenu ķīlnieki.

Nodota katlu māja Brīvības ielā 38 un samazināts tarifs

Šogad pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodota katlumāja Brīvības ielā 38. Darbs ir paveikts liels un izdarīts labi, 2013. gada panākumus apkopo PSIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris, sakot pateicības vārdus galvenajam darbuzņēmējam – Ventspils labiekārtošanas kombinātam. Pēc rekonstrukcijas katlumāja pilsētas kreisajā krastā pilnībā izmanto tehnoloģisko šķeldu, kura tirgus cena ir daudz zemāka nekā mazuta cena. Līdz ar to radās iespēja no 1. decembra pazemināt Ventspilī siltuma tarifu par 5,7%. Pēc decembra prognozēm, siltuma tarifs Ventspilī ir otrais zemākais starp Latvijas lielākajām pilsētām.

Nomainītas siltumtrases 2 km garumā

Otrs aizvadītā gada panākums ir siltumtrases rekonstrukcijas turpināšana un veco cauruļu nomaiņa pret rūpnieciski izolētajām. Šogad nomainīta siltumtrase vairāk nekā 2 km garumā, galvenie darbi notika Pārventā. Pagātnē paliek arī gaisa siltumvadi, kas tika būvēti 70. gados, kuros siltuma zudumi bija jo īpaši lieli nolietotās izolācijas dēļ. Iedzīvotājiem un citiem siltuma patērētājiem īpaši svarīgs ir ekonomiskais efekts pēc siltumtrases rekonstrukcijas, uzskata Uzaris. Jauno cauruļu galvenās priekšrocība ir tā, ka maksimāli samazinās siltuma zudumi. 1997. gadā siltuma zudumi siltumtīklos bija 24%. Šogad – 12,5%. Nomainot vecās caurules pret rūpnieciski izolētajām, siltuma zudumi siltumtīklos samazinājušies gandrīz divas reizes!

Pašreizējais siltumtrases rekonstrukcijas projekts ir paredzēts uz trīs gadiem – no 2012. līdz 2014. gadam. Nākamajā gadā plānots nomainīt pret rūpnieciski izolētām caurulēm vēl 4,8 kilometru siltumtrases, pēc tam jaunās caurules veidos 96% pilsētas siltumtrasēs.

Papildus rekonstrukcijai Ventspils siltums plāno arī siltumtrases optimizāciju, turpina Uzaris. Sadarbībā ar Somijas kompānijām, kurām ir liela pieredze siltumtrašu optimizācijā dažādās valstīs, tiks veikti pasākumi, kas ļaus samazināt siltuma zudumus vēl par 1–2%, cer Uzaris. Siltuma zudumu samazinājums siltumtīklos par 1% nodrošina uzņēmumam ietaupījumu  vairāku tūkstošu latu apmērā gadā. Tas ir vērsts uz to, lai samazinātu izdevumus kurināmā iegādei siltuma ražošanai un gala rezultātā – samazinātu tarifu.

Noslēgts līgums par līdzekļu piesaisti dūmgāzu kondensatora iegādei un uzstādīšanai  

Šā gada beigās Ventspils siltums parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par ES līdzfinansējuma piešķiršanu dūmgāzu kondensatora iegādei un uzstādīšanai katlumājā Brīvības ielā 38. Tā ir mūsdienīga un salīdzinoši jauna iekārta, kas paaugstinās katlumājas darbības efektivitāti un nodrošinās vēl lielāku kurināmā ietaupījumu siltuma ražošanai.

Šogad iesākta arī katlumājas rekonstrukcija pilsētas labajā krastā Talsu ielā 69, kas tiks pabeigta 2014. gada janvārī. Patlaban darbi tuvojas izskaņai, jaunie katli jau darbojas, notiek jaunās iekārtas testēšana un regulēšana. Visi darbi – sākot no veco iekārtu demontēšanas un beidzot ar jauno iekārtu iedarbināšanu un noregulēšanu – veikti īsā laikā, proti, deviņos mēnešos, norāda Uzaris.

2014. gadā darāmā daudz

Katlumājas Talsu ielā 69 rekonstrukcijas pabeigšana un nodošana ekspluatācijā būs viens no svarīgākajiem notikumiem jaunajā 2014. gadā. Pēc tam Ventspils siltums atkal sagatavos un iesniegs regulatoram jaunu siltuma tarifa samazinājuma projektu. Nododot pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā katlumāju Talsu ielā 69, tiks pabeigts grandiozs projekts – visas pilsētas siltumapgādes sistēmas pāreja no mazuta uz tehnoloģiskās šķeldas izmantošanu. Jaunajā gadā plānots uzstādīt dūmgāzu kondensatoru katlumājā pilsētas kreisajā krastā. Tāpat tiks ieviesta attālinātā siltuma skaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēma, īstenojot Latvijas un Lietuvas sadarbības pārrobežo projektu Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana komunālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Finansiālo atbalstu šim projektam plānots piesaistīt no Eiropas Savienības.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar laikrakstu „Ventas balss”