Pārlekt uz galveno saturu

Ētikas kodekss

 

ĒTIKAS KODEKSS

APSTIPRINĀTS
Pašvaldības SIA “Ventspils siltums”
Padomes sēdē 2023. gada 14. novembrī
(protokols Nr. 10/2023)

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” (turpmāk – Sabiedrība) Ētikas kodekss (turpmāk – Kodekss) nosaka Sabiedrības valsts amatpersonu un darbinieku (turpmāk abi kopā arī – Darbinieks vai Darbinieki) profesionālās ētikas un uzvedības principus. 

2. Kodeksa mērķis ir veicināt Sabiedrības Darbinieku izpratni par likumīgu un godprātīgu darbu Sabiedrības interesēs, profesionāla un atbildīga sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēja tēla veidošanu un sekmētu Sabiedrības mērķu īstenošanu. 

3. Kodekss ir politikas plānošanas dokuments, kurā tiek atspoguļotas Sabiedrības pamatvērtības un principi atbildīgas komercdarbības nodrošināšanai, iekšējās kultūras, ētiskas rīcības un profesionālās uzvedības pamatprincipi, un vadlīnijas to sasniegšanai un īstenošanai. 

4. Kodekss ir saistošs visiem Sabiedrības Darbiniekiem, tai skaitā valdei un padomei. 

5. Kodeksu ievēro visi Darbinieki ikdienas darba pienākumu izpildē. Kodeksā ietverto profesionālās ētikas un uzvedības principu ievērošanas uzraudzību struktūrvienībā nodrošina attiecīgās struktūrvienības vadītājs, kurš ar savu rīcību, uzvedību un darba organizāciju veicina Kodeksa ievērošanu. 

6. Situācijās, kas nav minētas Kodeksā, Darbinieks rīkojas saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām vispārējām profesionālās ētikas un uzvedības normām. 

7. Kodeksā lietotie termini: 

7.1. ētikas pārkāpums – rīcība, kas ir pretēja Kodeksā noteiktajām normām vai sabiedrībā pieņemtajām vispārējām profesionālās ētikas un uzvedības normām; 

7.2. interešu konflikts – situācija, kurā darbiniekam, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar tā amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt darbinieka, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses; 

7.3. koruptīvas darbības – materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu vai to piedāvājumu tieša vai netieša pieprasīšana vai pieņemšana par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja, vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot pilnvaras. Materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu tieša vai netieša piedāvāšana vai nodošana citai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību labuma devēja vai piedāvātāja, vai jebkuras citas personas interesēs; 

7.4. korupcijas risks – varbūtība, ka kāds Sabiedrības darbinieks ar nodomu vai bez nodoma rīkosies savu vai citas personas materiālo interešu labā, gūstot sev vai nodrošinot citiem nepienākošos labumu vai nodarot kaitējumu vai zaudējumus Sabiedrībai; 

7.5. krāpšana – nepienākošos labumu, svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana savu vai citas personas interešu labā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu; 

7.6. Sabiedrības pretkorupcijas pasākumu sistēma – sistēma, kas paredz korupcijas risku identificēšanu, pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādi un izpildes kontroli, darbinieku apmācības pretkorupcijas jautājumos, amatu, kuri pakļauti augstam korupcijas riskam, identificēšanu un papildu kontroļu ieviešanu, ziņošanas sistēmas izveidi par gadījumiem, kad varētu pastāvēt vai varētu būt iestājies korupcijas risks; 

7.7. ierobežotas pieejamības informācija – informācija, kura ir paredzēta ierobežotam Sabiedrības darbinieku lokam sakarā ar darba pienākumu veikšanu, un kuras izpaušana vai nozaudēšana informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt Sabiedrības darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm; 

7.8. lobētājs – fiziska persona vai privāto tiesību juridiska persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu. 

7.9. lobēšana – apzināta privātpersonas interesēs vai citu privātpersonu interesēs veikta saziņa ar Darbinieku nolūkā ietekmēt Sabiedrības rīcību dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas vai pieņemšanas procesā, kā arī iepirkumu veikšanā. 

7.10. trauksmes cēlējs – fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamo pārkāpumu, kas var kaitēt Sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas. 

II. SABIEDRĪBAS PAMATVĒRTĪBAS

8. Sabiedrībā darbs tiek organizēts tā, lai īstenotu Kodeksā noteiktās Sabiedrības pamatvērtības. 

9. Sabiedrības pamatvērtības

9.1. profesionalitāte un efektivitāte: Sabiedrība sabiedriskos siltumapgādes pakalpojumus sniedz profesionāli un strādā efektīvi, tiecas uz saimnieciski pamatotu darba organizāciju; 

9.2. stabilitāte: Sabiedrība darbojas stratēģiski svarīgā un stabilā nozarē un ir orientēta uz attīstību ilgtermiņā, nodrošinot Darbiniekiem darba stabilitātes un sociālās aizsargātības sajūtu. 

9.3. ilgtspēja: Sabiedrības stratēģisko mērķu sasniegšana un efektīva resursu pārvaldība ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai, sniedzot Ventspils iedzīvotājiem kvalitatīvus un uzticamus sabiedriskos siltumapgādes pakalpojumus un veicinot finanšu stāvokļa ilgtspēju. Sabiedrība pastāvīgi ir vērsta uz savas darbības uzlabošanu, jaunu ideju un tehnoloģiju meklēšanu, kā arī tiekšanos pēc izcilības; 

9.4. atbildība: Sabiedrība atbildīgi izpilda pienākumus saskaņā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību noslēgto deleģēšanas līgumu par sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu nodrošināšanu Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā un nodrošina atbildīgu pilsētai nozīmīgo un stratēģiski svarīgās infrastruktūras pārvaldību; 

9.5. drošība un ietekme uz vidi: Sabiedrība identificē, novērtē un uzrauga ar tās darbību saistītos riskus, tādējādi garantējot drošus sabiedriskos siltumapgādes pakalpojumus. Sabiedrība ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lai mazinātu tās darbības ietekmi uz vidi, sniegtu iedzīvotājiem un videi drošus sailtumapgādes pakalpojumus; 

9.6. atklātība un godīgums: Sabiedrība nodrošina būtiskākās finanšu un nefinanšu un citas informācijas publiskošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī informācijas pieejamību un caurskatāmību kā vienu no vērtībām, kas veido Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Sabiedrības attiecības ar iesaistītajām pusēm un sabiedrību kopumā. Sabiedrība sniedz tikai patiesu un pārbaudītu informāciju, ir godīga attiecībās gan ar darbiniekiem, gan klientiem, gan sadarbības partneriem, gan citām trešajām personām; 

10. Sabiedrība savā darbībā īsteno uz pamatvērtībām balstītu šādu principu ievērošanu:

10.1. Attiecībās ar darbiniekiem:

10.1.1. vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem: visiem Darbiniekiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas realizēt savu potenciālu un vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās vai nacionālās piederības, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; 

10.1.2. darbaspēka racionālu un efektīvu izmantošanu, tā kvalifikācijas paaugstināšanu un profesionālo attīstību: Sabiedrība atbalsta tādu darba organizāciju, lai pēc iespējas sekmīgāk izmantotu Darbinieku radošo potenciālu efektīvākai darba pienākumu izpildei un kas balstītos uz saimnieciski pamatotiem principiem; 

10.1.3. ētisku savstarpējo saskarsmi: Sabiedrība atbalsta un veicina cieņu, uzticību un lietišķumu Darbinieku savstarpējā saskarsmē neatkarīgi no amata, kā arī nodrošina ētisku uzņēmējdarbības vidi; 

10.1.4. iekšējo kultūru: Sabiedrība veicina iekšējās vides faktorus, kas ietekmē Sabiedrības kultūras veidošanos saistībā ar uzvedības normām, domāšanu un tradīcijām, kas stiprina darbinieku piederības sajūtu un uzlabo motivāciju, tādējādi panākot saliedētu darba kolektīvu Sabiedrības sekmīgai darbībai; 

10.1.5. drošu un ērtu darba vidi: Sabiedrība nodrošina un uzlabo darba drošību un veselības aizsardzību darbā; 

10.1.6. privātuma aizsardzību: Sabiedrība neizpauž darbinieku personas datus, kā arī respektē darbinieku privātumu un neierobežo darbinieku privātās aktivitātes ārpus darba laika, ja tās neatstāj negatīvu ietekmi uz Sabiedrības vārdu un tēlu; 

10.1.7. interešu konflikta aizliegumu: Sabiedrība nepieļauj interešu konflikta situācijas; 

10.1.8. koruptīvu darbību un krāpšanas aizliegumu: Sabiedrība veido atbildīgu biznesa vidi un īsteno tādu personāla vadību un darba organizāciju, lai Darbiniekam nerastos iespējas un vajadzības veikt koruptīvas darbības. 

10.2. Attiecībās ar klientiem – siltumapgādes pakalpojumu lietotājiem Sabiedrība īsteno atbildīgu, profesionālu un godīgu politiku, veicina klientu uzticamību sniegtajiem siltumapgādes pakalpojumiem.

10.3. Attiecībās ar sadarbības partneriem Sabiedrība iestājas par ētisku un atbildīgu biznesa vidi, aicinot godīgas biznesa prakses veidošanā, kā arī nepieļauj krāpnieciskas un koruptīvas darbības gan sadarbībā ar Sabiedrību, gan arī savā darbībā. Sabiedrība aicina tās sadarbības partnerus ievērot Sabiedrības pamatvērtības. Sabiedrībai ir svarīgi izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem vai partneriem ar sliktu reputāciju, kā arī atbildīgi pieņemt lēmumus par darījumu veikšanu vai arī atteikšanos no tiem. 

10.4. Sabiedrība gan attiecībās ar darbiniekiem, gan klientiem, gan sadarbības partneriem īsteno saprātīgu informācijas aizsardzību, izvērtējot un nosakot ierobežotas pieejamības statusu un aizsardzības pasākumus konkrētai Sabiedrības informācijai, tādējādi nodrošinot fizisko personu datu un komercnoslēpuma neizpaušanu. 

III. DARBINIEKU PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS PAMATPRINCIPI UN UZVEDĪBAS NORMAS

11. Darbinieks, pildot savus darba pienākumus, kā arī ikdienā, ievēro Kodeksā minētajās Sabiedrības pamatvērtībās balstītus šādus ētikas pamatprincipus un normas: 

11.1. profesionālās ētikas pamatprincipus; 

11.2. uzvedības un komunikācijas normas; 

11.3. citas ētiskas rīcības normas. 

A. DARBINIEKU PROFESIONĀLĀS ĒTIKAS PAMATPRINCIPI 

12. Lojalitāte: 

12.1. Darbinieks ir lojāls pret Sabiedrību, atbalsta un iesaistās Sabiedrības izvirzīto mērķu sasniegšanā, pauž pozitīvu attieksmi pret Sabiedrību, izturas ar cieņu pret Sabiedrību kā darba devēju; 

12.2. Darbinieks rīkojas tā, lai tiktu saglabāta un vairota klientu, sadarbības partneru un sabiedrības uzticība Sabiedrībai; 

12.3. Darbinieks ar savu attieksmi, vārdiem un uzvedību ir atbildīgs par Sabiedrības tēlu sabiedrībā. 

13. Profesionalitāte un atbildīgums

13.1. Darbinieks darba pienākumus pilda profesionāli un ir atbildīgs par amata vai darba pienākumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi, ievērojot normatīvo aktu prasības un izmantojot savas zināšanas, prasmes, iemaņas, darba pieredzi un apzinoties, ka ar savu darbību ietekmē Sabiedrības darba rezultātu; 

13.2. Darbinieks izmanto un attīsta savā darbā nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas; regulāri papildina savas profesionālās zināšanas; izrāda pašiniciatīvu un izsaka priekšlikumus darba pilnveidošanai; 

13.3. Darbinieka rīcība, paustā informācija un viedokļi ir izsvērti, balstīti situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos; 

13.4. nolūkā nodrošināt klientu kvalitatīvu apkalpošanu Darbinieks veicina pieeju, ka klientam Sabiedrība ir vienots veselums, kas darbojas vienotā komandā gan Sabiedrības ietvaros, gan saziņā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību, tās iestādēm un citiem inženierkomunikāciju īpašniekiem. 

14. Uzcītība un precizitāte: Darbinieks savu darbu veic profesionāli precīzi un tiecas to paveikt pēc iespējas labāk, lai nodrošinātu Sabiedrības darba efektivitāti, kvalitatīvu un uzticamu sabiedrisko siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanu. 

15. Efektivitāte: 

15.1. Darbinieks strādā efektīvi, izvirzīto mērķi un kvalitatīvu darba rezultātu sasniedzot ar iespējami maziem resursiem; 

15.2. Darbinieks ir mērķtiecīgs un orientēts uz rezultātu; 

15.3. Darbinieks tiecas uz klientu efektīvu apkalpošanu, lai klienti redzētu Sabiedrības vēlmi rast risinājumu jebkurā klientam svarīgā jautājumā, lai klientu apkalpošana būtu vērsta uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu klientam draudzīgā veidā, respektējot viņa laiku un vajadzības. 

16. Godprātība: Darbinieks godprātīgi izturas pret saviem pienākumiem, respektējot apkārtējos un neizmantojam ļaunprātīgi viņu nezināšanu un kļūdas, principiāli rīkojas ikvienā negodprātīgas rīcības gadījumā, lai nodrošinātu uzticēšanos Sabiedrībai, kas ir atkarīga no ikviena darbinieka patstāvības un krietnuma. 

17. Godīgums: Darbinieks izturas godīgi gan attiecībās ar Sabiedrību, gan klientiem, gan sadarbības partneriem, kā arī neiesaistās krāpnieciskās un koruptīvās darbībās un nepieļauj interešu konflikta iestāšanos. 

B. DARBINIEKU UZVEDĪBAS UN KOMUNIKĀCIJAS NORMAS 

18. Attiecības ar Sabiedrības klientiem un sadarbības partneriem: 

18.1. Darbinieks ievēro Sabiedrības Klientu apkalpošanas standarta prasības, izturas ar cieņu, profesionāli, vienlīdz laipni un iecietīgi pret visiem Sabiedrības klientiem, respektējot ikviena likumiskās intereses un ar savu izturēšanos nerada pamatu aizdomām par negodprātīgu rīcību un ietekmējamu stāvokli; 

18.2. Darbinieka pienākums ir sniegt klientiem kvalitatīvu palīdzību savas kompetences ietvaros; 

18.3. Darbinieks ir atvērts un laipns attiecībās ar Sabiedrības sadarbības partneriem, klientiem, apmeklētājiem un jebkuru trešo personu. Ja Darbinieks nevar savu darba pienākumu ietvaros atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, viņš norāda citu darbinieku vai institūciju, kas ir kompetenta attiecīgā jautājuma risināšanā. 

19. Attiecības ar kolēģiem

19.1. Darbinieks izturas ar cieņu pret kolēģiem, neatkarīgi no viņu amata, nepieļauj savu kolēģu goda vai cieņas aizskaršanu. Darbinieks izvairās no nekoleģiālām attiecībām - intrigām, garastāvokļa ietekmes, tenkām, nomelnošanas un liekulības; 

19.2. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs pret kolēģiem, ņem vērā citu viedokli un to profesionāli izvērtē, sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību profesionālo pienākumu izpildē un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos; 

19.3. Darbinieks neizmanto savā labā vai ļaunprātīgi citu darbinieku nezināšanu vai kļūdas. Darbinieks neizceļ savus panākumus uz citu rēķina; 

19.4. Darbinieks īsteno vienlīdzīgu attieksmi pret kolēģiem neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, etniskās vai nacionālās piederības, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; 

19.5. Darbinieks godprātīgi izvērtē savu rīcību, uzklausa kritiku un labo savas kļūdas. 

20. Iekšējā un ārējā komunikācija

20.1. Katram Darbiniekam ir tiesības uz savu viedokli. Paužot personisko viedokli darbā vai ārpus darba un aizstāvot savas intereses, Darbinieks pamatojas uz patiesiem, pierādāmiem faktiem un neizplata baumas; 

20.2. Darbinieki savstarpēji un saziņā ar Sabiedrības klientiem, sadarbības partneriem un jebkuru trešo personu izturas ar pozitīvu attieksmi un izmanto konstruktīvu pieeju informācijas nodrošināšanā, apgalvojumu izteikšanā un padomu došanā; 

20.3. Lietišķajos kontaktos Darbinieks vienmēr atklāj savu vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu; 

20.4. Darbiniekam ir pienākums katru darbdienu iepazīties ar savu elektronisko pastu, kā arī Sabiedrības elektroniskajās dokumentu apstrādes un uzskaites sistēmās saņemtajiem uzdevumiem un informācijas pieprasījumiem un nepieciešamības gadījumā sniegt atbildes informācijas pieprasītājiem, nodrošinot laicīgu iekšējās un ārējās informācijas saņemšanu un apriti. Darbiniekam ir pienākums, saņemot informācijas pieprasījumus, kas nav viņa kompetencē, pāradresēt tos darbiniekam, kas ir kompetents sniegt šādu atbildi, informējot par to gan informācijas pieprasītāju, gan konkrēto darbinieku; 

20.5. Darbiniekam ir pienākumus atbildēt uz dienesta mobilā telefona zvaniem un īsziņām, uz tālruņa zvaniem savā darba kabinetā. Darbiniekam dodoties prombūtnē elektroniskais pasts un tālrunis ir jāpāradresē uz darbinieku, kurš viņu aizvieto; 

20.6. Gadījumā, ja Darbinieks sociālajos tīklos identificējams kā Sabiedrības darbinieks, Darbiniekam ir pienākums izvērtēt izteiktā viedokļa vai aktivitāšu iespējamo negatīvo ietekmi uz Sabiedrības tēlu, kas var nodarīt kaitējumu tās reputācijai. 

C. CITAS ĒTISKAS RĪCĪBAS NORMAS

21. Interešu konflikta novēršana – Darbinieks, veicot savus darba pienākumus, nepieļauj interešu konflikta situācijas, kā arī vienlaikus atrodoties darba attiecībās ar citu darba devēju, ievēro Kodeksā noteiktos principus. 

22. Rūpīga attieksme pret Sabiedrības īpašumu – Darbinieks rūpīgi, saudzīgi un taupīgi apietas ar visām materiālajām vērtībām, tostarp tām, ko Darbiniekam nodevusi Sabiedrība profesionālo pienākumu pildīšanas nolūkā, un neizmanto tās savām personīgajām vajadzībām. 

23. Sabiedrības informācijas aizsardzība – Darbinieks neizpauž Sabiedrībā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju un citu iekšējo informāciju, kas nav vispārpieejama un kas Darbiniekam ir uzticēta vai ir zināma, veicot darba pienākumus. 

24. Drošības prasību ievērošana – Darbinieks ievēro darba aizsardzības prasības un lieto piešķirtos darba aizsardzības līdzekļus, ja to paredz normatīvo aktu prasības. 

25. Privātuma uzvedības principi – pieņemot, ka Sabiedrība neierobežo Darbinieka privātās aktivitātes ārpus darba laika, Darbiniekam jāizvēlas tādu uzvedības stilu, lai neradītu šaubas par objektīvu un godīgu profesionālo pienākumu veikšanu Sabiedrībā un visos gadījumos jāizvērtē savu privāto aktivitāšu ietekmi uz Sabiedrības vārdu un tēlu, un jānodrošina visu saprātīgo pasākumu veikšana, lai šīs privātās aktivitātes neatstātu negatīvu ietekmi uz Sabiedrības tēlu un reputāciju (nelietot vai nenēsāt Sabiedrības atpazīstamības zīmes un logo, veicot komunikāciju sociālajos tīklos raudzīties, lai neradītu kaitējumu Sabiedrības reputācijai u.c.). 

26. Darbinieki, kuriem netiek piešķirts darba apģērbs, ievēro darba vietai, ieņemamajam amatam un darba veidam atbilstošu ģērbšanās stilu un higiēnu. Darbinieki, kuriem tiek izsniegts lietošanā darba apģērbs darba vides risku novēršanai vai mazināšanai, ievēro Sabiedrībā noteiktās prasības darba apģērbu lietošanai, uzturēšanai un aizliegumu lietot darba apģērbu ar Sabiedrības logo privātās aktivitātēs ārpus darba laika. 

IV. INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANA

27. Darbinieks, veicot darba vai amata pienākumus, rīkojas vienīgi Sabiedrības interesēs, ievērojot Kodeksā noteikto. 

28. Darbinieks neizmanto amata stāvokli un Sabiedrības resursus politisko vai privāto interešu risināšanai, personiska labuma vai citu personu savtīgu labumu gūšanai. 

29. Darbinieks atsakās no tādu pienākumu veikšanas un lēmumu pieņemšanas, kas saistīti ar savām, savas ģimenes un citu radinieku, darījumu vai politisko partneru personiskajām vai mantiskajām interesēm. Darbinieka pienākums ir savlaicīgi atklāt savus potenciālos interešu konfliktus tiešajam vadītājam, pat ja šķietami situācija neietekmēs Darbinieka darbu un vadības iesaiste nav nepieciešama. Proaktīva rīcība šaubu gadījumā tiks novērtēta Darbiniekam par labu. 

30. Amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar Darbiniekam saistošām ētikas normām un nekaitē Darbinieka tiešo pienākumu pildīšanai. 

31. Darbinieks, kurš vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un kuram šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas uzsākšanas rakstveidā iesniedz valdei lūgumu atļaut savienot savu amatu ar citu amatu. 

V. KORUPTĪVU DARBĪBU UN KRĀPŠANAS AIZLIEGUMS

32. Darbinieks savā darbībā nepieļauj krāpnieciskas un koruptīvas rīcības, kas saistītas ar: 

32.1. svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu; 

32.2. iekšzemes, kā arī ārvalstu amatpersonu kukuļošanu (materiālo vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieprasīšana, izspiešana vai pieņemšana) vai jebkuru citu darbinieku rīcību, kas vērsta uz to, lai, izmantojot savas pilnvaras, vai tās pārsniedzot, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām. 

33. Darbiniekam ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas saistībā ar darba pienākumu pildīšanu, izņemot, kas tiek piešķirtas ievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk-Likums) prasības. 

34. Darbinieks atsakās pieņemt viesmīlības piedāvājumu, aicinājumu piedalīties bezmaksas informatīvā, prezentācijas vai tamlīdzīgā pasākumā darba laikā vai ārpus tā, ja tas ir vai var būt saistīts ar ieinteresētību panākt piedāvātājam labvēlīgu attieksmi lēmuma pieņemšanā. 

35. Ja Darbinieks nav pārliecināts, vai dāvana attiecināma uz Likumā minētajiem gadījumiem, vai to drīkst pieņemt, tad tas konsultējas ar struktūrvienības vadītāju vai Ētikas komisiju, vai atsakās no dāvanas pieņemšanas. 

36. Darbinieks, pildot savus amata pienākumus, nepiedāvā citai personai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus. Šis aizliegums nav attiecināms uz Sabiedrības reprezentācijas priekšmetiem un ziediem, kas iegādāti par Sabiedrības finanšu līdzekļiem. 

37. Aizliegumi, kas jāievēro darbiniekam: 

37.1. neatļauta Sabiedrībā noteiktās ierobežotas pieejamības informācijas un citas iekšējās informācijas, kas nav vispārpieejama, izmantošana vai neatļauta izpaušana, lai gūtu personīgu labumu, radītu kaitējumu Sabiedrībai vai informētu kādu trešo personu par Sabiedrības iekšējiem dokumentiem, notikumiem, darbību; 

37.2. rīcība iepirkumu procesā, lai gūtu labumu sev vai citai personai, vai radītu nepamatotas priekšrocības kādai trešajai personai; 

37.3. apzināta informācijas slēpšana savās vai citu personu interesēs; 

37.4. krāpnieciskas darbības, kad Darbinieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, gūst nepelnītu labumu sev vai citām personām. 

38. Sabiedrība pretkorupcijas pasākumu sistēmas ietvaros veic Darbinieku apmācības par Sabiedrībā identificētajiem korupcijas riskiem un pasākumiem to novēršanai, kā arī aktuālajiem jautājumiem korupcijas novēršanā, lai Darbinieki būtu informēti un apzinātos savas rīcības sekas, kā arī neveiktu koruptīvas un krāpnieciskas darbības un nesaņemtu vai nesniegtu neatļautas dāvanas un pakalpojumus. 

VI. PAMATPRINCIPI SASKARSMĒ AR LOBĒTĀJIEM

39. Ja privātpersonas vai juridiskas personas, kuras savu vai citu interešu vadītas, apzināti un sistemātiski komunicē ar Darbiniekiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanu vai iepirkumu veikšanu Sabiedrības vajadzībām, tas ir, veic lobēšanu, Darbiniekam ir pienākums: 

39.1. noskaidrot lobētāja un/vai tā pārstāvja identitāti; 

39.2. informēt Sabiedrības valdi par notikušajām vai paredzētajām sarunām/konsultācijām ar lobētāju, ja tādas ir bijušas saistībā ar tādu jautājumu, par ko Darbinieks ir atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu. Informāciju Darbinieks norāda arī sanāksmes protokolā, ja tāds tiek gatavots, vai iepirkuma dokumentācijā.

40. Darbinieks nodrošina, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju.

41. Darbinieks, pieņemot vai gatavojot lēmumu, apņemas ņemt vērā visas sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs. 

42. Darbiniekam ir aizliegts: 

42.1.  neievērojot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētām pusēm, tai skaitā, atsevišķus lobētājus īpaši informējot par viņus interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus; 

42.2. pieņemt no lobētāja vai tā pārstāvētās juridiskās personas vai tās pārstāvjiem dāvanas, viesmīlības piedāvājumus, algot lobētāju, vai pieņemt citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām, vai arī juridiskai personai, ar kuru viņš ir saistīts. Ar citiem labumiem tiek saprasti arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksu vai jebkādi citi materiālie labumi; 

42.3. maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka darbinieks var nodrošināt lobētājam piekļuvi Sabiedrības vadībai vai augstākstāvošām amatpersonām, vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu; 

42.4. lūgt lobētājiem vai juridiskām personām, kuras algo lobētājus, materiāli atbalstīt Sabiedrību, kurā darbinieks ir nodarbināts, tās rīkotos pasākumus; 

42.5. izmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi vadībai, kura ir atbildīga par lobētāja interesēs esošu lēmumu pieņemšanu. 

VII. KODEKSA NORMU IEVĒROŠANA UN ZIŅOŠANA PAR PĀRKĀPUMIEM

43. Kodeksa normu ievērošanas uzraudzību Sabiedrībā īsteno koleģiāla institūcija – Ētikas komisija, kuras sastāvu apstiprina Sabiedrības valde ne retāk kā reizi divos gados. 

44. Ziņot par iespējamiem Kodeksa pārkāpumiem, kā arī uzdot citus ar Kodeksu saistītus jautājumus var vai nu klātienē pie kāda no Ētikas komisijas locekļiem, vai izmantojot e-pastu, vai ar rakstisku iesniegumu Ētikas komisijai. 

45. Elektroniski parakstītu iesniegumu Ētikas komisijai var iesniegt nosūtot to uz e-pastu: vent.siltums.trauksme@ventspils.lv. Darbiniekam ir tiesības iesniegt iesniegumu arī savam tiešajam vadītājam vai struktūrvienības vadītājam. 

46. Ja darbiniekam rodas neskaidrības par ētiskas rīcības jautājumiem darba pienākumu veikšanā, viņam ir tiesības lūgt skaidrojumu arī savam tiešajam vadītājam vai struktūrvienības vadītājam, lai noskaidrotu, kā būtu pareizi rīkoties konkrētajā problemātiskajā situācijā. Ja tiešais vadītājs vai struktūrvienības vadītājs nevar sniegt skaidrojumu un radušos problēmu atrisināt, tiešais vadītājs vai struktūrvienības vadītājs vēršas Ētikas komisijā ar lūgumu izskatīt minēto jautājumu. 

47. Darbinieka izdarītais Ētikas kodeksa pārkāpums atkarībā no tā smaguma un radītajām sekām var būt par pamatu disciplināratbildībai vai ētikas pārkāpuma lietas materiālu nodošanai citām kompetentām institūcijām. 

48. Sabiedrība aizsargā (neizpauž) tā darbinieka identitāti, kurš ir ziņojis vai iesniedzis iesniegumu par iespējamo Kodeksa pārkāpumu. Ja darbinieka iesniegums tiek atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlējs iegūst Trauksmes celšanas likumā noteiktās aizsardzības garantijas. 

49. Aizliegts Darbinieku sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai amatā vai citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka Darbinieks ir ziņojis par ētikas pārkāpumu, koruptīvu nodarījumu vai interešu konfliktu. 

50. Sabiedrība aicina Darbiniekus būt sociāli aktīviem, paust savu viedokli vai aizdomas par nelikumīgām vai neētiskām darbībām un reaģēt, ja tiek konstatēts iespējams Kodeksa pārkāpums. 

VIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

51. Lai nodrošinātu efektīvu Kodeksa normu piemērošanu, Sabiedrības Valde un Padome regulāri veic Kodeksa ieviešanas uzraudzību. Valde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi divos gados pārskata Kodeksu un vajadzības gadījumā iniciē attiecīgu izmaiņu veikšanu. 

52. Sabiedrība nodrošina Darbinieku iepazīstināšanu ar Kodeksu Sabiedrībā noteiktajā kārtībā. Kodekss ir pieejams Sabiedrības mājaslapā. 

53. Ar šī Kodeksa apstiprināšanu spēku zaudē Sabiedrības 20.06.2019. valdes apstiprinātais Ētikas kodekss.