Pārlekt uz galveno saturu

Ventspilī apsprieda aktuālus siltumapgādes jautājumus

Šā gada 17.augustā Ventspilī notika Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes sēde, kas pulcēja vairāku siltumuzņēmumu pārstāvjus no visas Latvijas.

Pašvaldības SIA "Ventspils siltums" valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris iepazīstināja kolēģus ar pēdējo gadu laikā paveikto Ventspils pilsētas siltumapgādes sistēmas sakārtošanā un modernizācijā, kā arī jaunajiem investīciju projektiem, kuru īstenošanai saņemts līdzfinansējums no ES struktūrfondiem.

Klātesošie tika iepazīstināti ar jaunākajām tehnoloģijām, kas ieviestas uzņēmuma "Ventspils siltums" izmaksu optimizācijai. Piemēram, pilsētas kreisā krasta katlumājā uzstādīts dūmgāzu kondensators, kas ļauj ietaupīt 18% kurināmā, kas naudas izteiksmē ir 0,2 miljoni eiro gadā. Šogad plānots uzstādīt tādu pašu kondensatoru arī Pārventas katlumājā Talsu ielā 69.

Siltumtrašu kopējais garums šobrīd Ventspils pilsētā ir aptuveni 45 km. Ar rūpnieciski izolētām caurulēm rekonstruēti 99,6% siltumtrašu, bet jau pavisam drīz pilsētas siltumtīkli būs 100% apmērā rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm, kas aprīkotas arī ar avārijas signalizāciju, lai noteiktu bojājuma vietu.

Siltumapgādes attīstības gaitā Ventspilī tiek būvētas arī jaunas siltumtrases. Piemēram, līdz 2020. gadam plānots izbūvēt 11 jaunus siltumtrases posmus, tādejādi piesaistot arī jaunus klientus.

LSUA prezidente Ina Bērziņa - Veita atzina, ka uz citu uzņēmumu fona uzņēmums "Ventspils siltums" izskatās gana veiksmīgs, pateicoties regulārajām investīcijām attīstībā – tā ir gan atjaunojamo energoresursu ieviešana siltumenerģijas ražošanā, gan lielais progress citās siltumapgādes jomās. Turklāt pēc siltumenerģijas tarifa – 54,90 eiro par megavatstundu – Ventspils ir Latvijas lielāko pilsētu saraksta vidū.

LSUA valdes loceklis Valdis Vītoliņš sēdē akcentēja, ka jaunajā apkures sezonā, kas tuvojas, aktuāls jautājums būs šķeldas cena, kas, kā rāda tendences, varētu pieaugt. Lai arī cerams, ka uzņēmumi nesaskarsies ar šķeldas trūkumu, kā tas bija iepriekšējā sezonā, tomēr viss būšot atkarīgs no šķeldas cenas, kuru šobrīd stipri ietekmē tirgi Skandināvijā. Tur pēdējos gados uzstādīts pietiekami daudz jaunu un jaudīgu apkures katlu, kuros kā kurināmo izmanto šķeldu. Skandināvija paņem daļu arī mūsu resursu, citiem vārdiem, pieprasījums pēc šķeldas pieaug, līdz ar to arī cena. Otrs aktuāls jautājums ir Eiropas naudas apgūšana gan īstenojot siltumtrašu rekonstrukcijas, gan jaunu apkures katlu uzstādīšanu, kam pateicoties paaugstinās siltumapgādes efektivitāte. Tas perspektīvā varētu kompensēt gaidāmo šķeldas cenas pieaugumu.

Sēdes dalībnieki Ventspilī apsprieda arī visiem uzņēmumiem aktuālo siltumapgādes tarifu jauno regulējumu saistībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) metodikas izmaiņām. Kā norādīja sēdes dalībnieki, siltumapgādes tarifu regulēšanas jaunā metode ietekmēs siltumapgādes uzņēmumu saimniecisko darbību, tādēļ LSUA ir jāizstrādā kopīgs viedoklis, kas pēc tam tiks virzīts SPRK.