Lai efektīvāk izmantotu šķeldas dedzināšanas tehnoloģiju siltumenerģijas ražošanā un taupītu kurināmo, ventspilnieki nolēmuši pielietot somu kolēģu pieredzi.
Nesen Ventspilī darba vizītē viesojās Somijas enerģētikas kompānijas Flametech Oy pārstāvis Riku Nurminens. Speciālists iepazina Pārventas katlumājas Talsu ielā 69 darbību, kur tiek izmantoti divi Somijā ražoti katli, kuru kurināšanā izmanto bioloģisko kurināmo – koksnes šķeldu. Šķeldas dedzināšanai labā krasta katlumājā tiek izmantota salīdzinoši jauna un Latvijā ne pārāk izplatīta, ņemot lētāku vietējo atjaunojamo kurināmo, piemēram, koku mizas, kas pēc siltumatdeves rādījumiem teju neatpaliek no šķeldas, toties cenas ziņā ir ievērojami lētākas. Koku mizas un citus kokapstrādes produktu atlikumus pilsētas katlumājām var piegādāt Ventspils novada uzņēmums Kurekss, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Ventspilnieki nolēmuši izmantot somu kolēģa pieredzi, konsultējoties par biokurināmā dedzināšanas efektivitātes uzlabošanu, toskait par iespējamiem koku mizas dedzināšanas apjomiem. Pēc somu speciālista domām, Pārventas katlumājas iekārtas ļauj dedzināt lielus koku mizas apjomus. Šo jautājumu apspriešana turpināsies martā, kad Riku Nurminens pabeigs Ventspilī iegūto datu analīzi, informēja Uzaris.
Ventspils siltuma speciālistu iepazīšanās un sadarbība ar kolēģiem no Somijas kompānijas Flametech Oy aizsākās šā gada oktobra beigās, kad Arnis Uzaris un tehniskais direktors Eduards Bonfelds apmeklēja ikgadējo enerģētikas izstādi Somijas pilsētā Tamperē. Komandējuma mērķis bija iepazīt pēdējos sasniegumus, jaunumus un tendences enerģētikas jomā, stāsta uzņēmuma Ventspils siltums vadītājs. Pēc Uzara domām, uzzinot citu Eiropas valstu kolēģu pieredzi, ir iespējams virzīties uz priekšu, izmantot progresīvākās metodes un tehnoloģijas pilsētas siltumapgādē. Piemēram, lietuviešu kolēģu pieredze ļāva ventspilniekiem veiksmīgāk un efektīvāk ieviest dūmgāzu kondensatora projektu pilsētas kreisā krasta katlumājā. Pateicoties šai tehnoloģijai, tiek samazināti siltuma zudumi atmosfērā un palielinās kurināmā dedzināšanas efektivitāte. Patlaban tiek gatavots tāda paša kondensatora uzstādīšanas projekts arī Pārventas katlumājā, pastāstīja Uzaris. Tamperes izstādē ventspilnieki tikās ar Riku Nurminenu, kurš jau 15 gadus sniedz konsultācijas par biokurināmā dedzināšanas tehnoloģijas izmantošanu verdošo smilšu slānī, kas tiek izmantota arī Ventspilī. Tieši tādēļ Riku Nurminens tika uzaicināts uz Ventspili.
Otra tēma, kas interesēja ventspilniekus Somijas izstādē, bija saistīta ar Eiropā izmantojamajām mazjaudas katlumājām (mazāk par 1 megavatu), kurās kā kurināmo dedzina šķeldu. Ventspils siltuma pārstāvji iepazinās ar vairākiem tādu katlumāju iekārtu ražotājiem. Ventspilī mazjaudas katlumāju, kas darbojas automātiskā režīmā, izmantošana var kļūt aktuāla saistībā ar pilsētas dienvidrietumu rajona attīstību,norādīja Uzaris. Perspektīvā šajā rajonā plānots būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Rajons ir tālu no centra un pilsētas katlumājas, tāpēc ierīkot tur centralizētās siltumapgādes siltumtrasi, pēc uzņēmuma domām, nav ekonomiski un lietderīgi. Vēl viens rajons, kur varētu noderēt mazjaudas lokālās katlumājas, ir Ganību ielas gals. Šādu katlumāju izmantošanas pluss ir tāds, ka tās darbojas automātiskā režīmā un tās var regulēt un kontrolēt attālināti - no katlumājas Brīvības ielā 38.
«Mēs pārliecinājāmies, ka aprīkojuma piedāvājums mazjaudas katlumājām ir pārstāvēts diezgan plaši, ir, no kā izvēlēties,» noslēgumā sacīja Ventspils siltuma vadītājs. Izstāde Enerģija Somijā ir viena no lielākajām Ziemeļvalstīs. Tajā piedalās visi Eiropā lielākie dažādu veidu enerģiju un iekārtu ražotāji.
Somijas enerģētikas kompānijas Flametech Oy konsultants Riku Nurminens (attēla centrā) ir apmierināts ar sadarbību ar Ventspils siltumu.
Attēlā no kreisās – pašvaldības SIA "Ventspils siltums" vades priekšsēdētājs Arnis Uzaris, no labās – valdes loceklis Atis Mertens.