Aizvadītajā piektdienā Ventspilī norisinājās Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes izbraukuma sēde, kurā pārrunāja siltumapgādes nozares aktuālos jautājumus un pēc tam arī klātienē iepazinās ar Pašvaldības SIA "Ventspils siltums" pēdējos gados paveikto.
Iepriekšējo reizi asociācijas izbraukuma sēde Ventspilī norisinājās pirms astoņiem gadiem. «Mēs ar prieku braucam pie saviem kolēģiem. Cenšamies šādus izbraukumus veidot, jo mūsu asociācijas biedri ir visas Latvijas siltumapgādes uzņēmumi,» sarunā ar Ventas Balsi uzsvēra Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš. Savukārt namatēvs, PSIA "Ventspils siltums" valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris piebilda: «Ir tomēr kaut kas jāpadara, pirms mēs uzaicinām ciemiņus. Izbraukt uz šejieni – tas ir diezgan liels attālums. Bet, ja mēs esam mēģinājuši kaut ko labu padarīt un esam arī izdarījuši, tad varam uzaicināt ciemiņus un pie reizes parādīt, kādi ir mūsu sasniegumi.» Uzaris nozares kolēģus iepazīstināja ar Ventspils pieredzi pārejā uz efektīvākiem un videi draudzīgākiem siltumenerģijas ražošanas risinājumiem, kā arī pēc tam, kad visi sēdes darba kārtības jautājumi bija apspriesti, viesiem piedāvāja klātienē apskatīt tehnoloģiskos uzlabojumus Ventas kreisā krasta katlumājā.
Kurināmā cenas
Viens no jautājumiem, kas nozarē šobrīd ir aktuāls, ir gatavība nākamajai apkures sezonai un kurināmā tirgus tendences. Lai gan liela daļa sabiedrības par apkuri sāk domāt tad, kad rudenī kļūst vēsāks, siltumenerģijas ražotāji iepirkumus un līgumu slēgšanu sāk jau pavasarī vai pat gada sākumā, lai nofiksētu izdevīgākas cenas. «Cenas paliek arvien augstākas, tuvojoties apkures sezonai, tāpēc lielākā daļa apkures uzņēmumu jau ir iepirkuši kurināmo vai jau ir noslēguši līgumus. Ir arī tādi, kas pērk kurināmo biržā, diversificē riskus, bet liela daļa ir jau iegādājušies vai nofiksējuši kurināmā cenas nākama jai apkures sezonai vai pat ilgāk,» pastāstīja asociācijas valdes loceklis. "Ventspils siltuma" vadītājs norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, šķeldas cenas mūspusē ir pieaugušas vidēji par 20%. Iepriecina tas, ka šķelda tirgū ir pieejama pietiekamā daudzumā – iepirkumā piedāvātais apjoms pat četrarpus reizes pārsniedzis nepieciešamo. Neformālās sarunās ar kolēģiem tika apspriests, kā kuram veicies ar kurināmā cenām. Izrādījies, piemēram, ka Latgales pusē šķeldas cenas ir nedaudz zemākas, taču arī tur cenas ir augušas. Dramatiskāka situācija vērojama granulu tirgū, kur cenas pieaugušas teju dubultā, sasniedzot pat 400 eiro par tonnu, neskaitot PVN. Arnis Uzaris norāda – pierēķinot transportēšanas izmaksas un ņemot vērā granulu siltumspēju, kurināt ar granulām šobrīd izmaksā ap 90 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumam – centralizētās siltumapgādes tarifi Latvijā šobrīd ir ap 70 līdz nedaudz vairāk kā 80 eiro par megavatstundu.
Jaunā tarifu metodika
Jautājums, par ko izbraukuma sēdē diskutēja visilgāk, ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nesen apstiprinātā jaunā siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas metodika. Lai gan tai paredzēts pārejas periods līdz 2030. gadam, asociācijas biedri uzskata, ka diskusijas par to noslēgušās sasteigti. «Dialogs ir bijis vairākus gadus, tas ir bijis dažāds, bet finiša taisne pienāca pārāk ātri. Mēs uzskatām, ka tomēr vēl vajadzēja izrunāt jautājumus, lai gan jāatzīmē, ka daudzas lietas ir iestrādātas un ir arī labojumi jaunajā metodikā. Mēs saredzam, ka vajadzēja izvērtēt un pārbaudīt to uz dažādiem komersantiem, jo mums ir dažādi komersanti, sākot no lieliem līdz ļoti maziem, un šī metodika nav vienlīdz pievilcīga dažāda izmēra siltumapgādes uzņēmumiem,» uzsver Valdis Vītoliņš. Viņš pauda, ka vairāk risku izmaiņas radīs nelielākiem uzņēmumiem, kas darbojas mazākās pilsētās vai vairākās mazākās apdzīvotās vietās, kur reģionālās reformas rezultātā vairāki uzņēmumi apvienoti vienā.
Nākotnes plāns: siltumtrase zem Ventas
Viens no jautājumiem, ko sēdē izskatīja pēc "Ventspils siltuma" ierosinājuma, ir saistīts ar nosacījumiem Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā, kam iespējams saņemt atbalstu ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. Uzņēmums aicina precizēt Ministru kabineta noteikumu punktu, paredzot finanšu institūcijai Altum tiesības jebkurā brīdī lemt par dokumentācijas iesniegšanas pagarināšanu līdz 18 mēnešiem. "Ventspils siltums" uzskata, ka noteikumu pašreizējā redakcija rada tiesisko nenoteiktību un lieku risku komersantiem, kas īsteno sarežģītus enerģētikas infrastruktūras projektus. «Notiek aktīva pieteikšanās projektu realizēšanai ar Altum līdzfinansējumu. Tur ir dažāda veida projekti – gan katlumāju, gan siltumtrašu izbūves. Mūsu gadījumā ir plāns zem Ventas abu krastu siltumapgādes sistēmas savienot vienā,» skaidro Arnis Uzaris. «Nav vienkāršu projektu, bet uzbūvēt jaunu katlumāju pļavā, kur viss pamatā ir skaidrs, ir salīdzinoši vienkāršāk nekā urbties zem Ventas vairāk nekā 30 metru dziļumā un izvilkt tur siltumapgādes caurules.» Šādam tehniski sarežģītam infrastruktūras projektam ir nepieciešams nopietns sagatavošanās darbs, un uzņēmums pie tā strādā. «Ja uzņēmums ir strādājis, ir ieguldīti darbaspēka resursi, finanšu resursi, veikti iepirkumi, un kaut kas tajos 12 mēnešos tieši nesanāk, tad var gadīties tīri juridiska situācija, ka Altum var pieņemt pozitīvu lēmumu un var pieņemt arī negatīvu. Mūsu ierosinājums ir – nedaudz grozīt Ministru kabineta noteikumus ar tādu domu, ka, protams, ir jāiesniedz informācija par to, kas ir padarīts, pie kā uzņēmums strādā, bet, ja tas process vēl nav noslēdzies gada termiņā kopš iesniegšanas brīža Altum, tad jau tagad var pieņemt lēmumu, lai šo termiņu pagarinātu līdz 18 mēnešiem. Tas būtībā noņem zināmu stresu un atvieglo strādāšanu uzņēmumiem,» norāda Uzaris. Asociācijas padomes izbraukuma sēdē "Ventspils siltuma" ierosinājumu akceptēja un nolēma Ministru kabinetam asociācijas vārdā nosūtīt vēstuli, lūdzot noteikumos veikt grozījumus.
Ko dos krastu savienošana?
Arnis Uzaris skaidro, ka ieguvumi no krastu savienošanas būtu vairāki. Pirmkārt, lietderīga resursu izmantošana, jo Ventas labajā krastā top no atkritumiem iegūtā kurināmā koģenerācijas stacija, kurā plānotā siltuma jauda pārsniegs pašreizējo labā krasta siltumenerģijas patēriņu. Savienojot krastus, liekais siltums netiks izpūsts gaisā, bet novadīts uz otru krastu. Līdz ar to vasaras mēnešos pilsētas centra katlumāja varēs nestrādāt. Būs klusāk un mierīgāk, jo uz katlumāju nekursēs smagās automašīnas ar šķeldu. Otrs ieguvums ir drošība – jebkura negadījuma vai avārijas gadījumā siltumu varēs operatīvi padot no viena Ventas krasta uz otru. Vēl viens būtisks aspekts ir pilsētas attīstība – krastu savienošana pavērs iespēju pieslēgt jaunus rūpnieciskos un dzīvojamos objektus abos krastos, jo centra katlumājas jauda šobrīd ir sasniegusi maksimumu. «Pilsētas kreisā krasta katlumājai jauda ir palielināta, vairāk tur vietas nav, kur izbūvēties. Tas nozīmē – ja pilsēta attīstās, rodas jauni patērētāji, vienkārši pietrūks slodzes. Mēs jau rēķinām nevis gadu vai divus – mēs rēķinām piecus, desmit un vairāk gadus uz priekšu. Tādā gadījumā mums nav vairs normālas iespējas attīstīties. Krastu savienojums dotu iespēju gan nodrošināt pilsētai attīstību, gan arī apgādāt ar siltumu, piemēram, visus jaunos objektus, kas var pieslēgties abos krastos,» skaidro "Ventspils siltuma" valdes priekšsēdētājs. Tāpat krastu savienojums ļautu saglabāt stabilu siltumapgādes tarifu. «Beidzamajā laikā ir aktualizējušies jautājumi par dažādu rūpniecisku objektu izbūvi pilsētas labajā krastā, kur varētu būt atlikuma siltums, kas rūpnieciskajai ražošanai nav nepieciešams. Tādā veidā krastu savienojums ļoti labi nostrādā – ja kādam kaut kas ir lieks, tad par konkurētspējīgu cenu mēs varam šo siltumu nogādāt siltumapgādes sistēmā. Patērētājam interesē, pirmkārt, lai viņam šis siltums būtu, otrkārt, lai tas būtu par salīdzinoši zemu cenu. Ja energoresursu cenas ir vairāk vai mazāk stabilas, siltumapgādes tarifam nebūtu jāpieaug,» uzsver Uzaris.
Laikraksts "Ventas Balss" 18.08.2026.